Lasītāji par  Viktorijes Hanišovas  romānu "SĒŅOTĀJA"  (no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš). - Rīga : Pētergailis, 2023.- 253, [2] lpp.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par jaunu cilvēku mentālo veselību  un  iemesliem, kas var izraisīt  saslimstību un traģēdijas. Tā arī ir romāna galvenā tēma. Grāmata ļoti patiesa un pamatīga gan aprakstot sēņošanu, gan galvenās varones pārdzīvojumus. Lasīt ļoti aizraujoši,  jo saglabājas intriga par ģimenes savstarpējām attiecībām  un galvenās varones pārdzīvojumiem. Bija līdz pārdzīvojums un  pārdomas par to, kādu ļaunumu var nodarīt KLUSĒŠANA par vardarbīgām attiecībām ģimenē. Viens no labākajiem literārajiem darbiem par šīm tēmām, ko esmu lasījusi pēdējā laikā.  (Ilze)

Pārdomas par meiteni, kuru sastop sēņojot. Sāra ir jauna sieviete, kura jau septiņus gadus mitinās mežā necilā vasaras mājiņā un katru dienu noiet kilometriem garu taku lasot sēnes apmeklētāju iecienītam mežmalas krodziņam. Vai Sāra ir brīvprātīga vientuļniece, kura ilgojas vienatnes? Vai viņa meklē patvērumu no pasaules, tajā skaitā arī no ģimenes, kurā jūtas kā izraidītā, šajā no bērnu dienām tik pazīstamajā valstībā, kurā reiz jutās laimīga? Jautājumu rodas daudz un atbildes nenāk viegli, jo uz sēņu takas ir nevien saulainas nogāzītes, bet brikšņos un egļu tumšajās pazarēs kā tumšas ēnas slēpjas atmiņas. Bet visapkārt ir mežs. Un sēnes! Rakstniece burtiski iemet lasītāju čehu meža sēņu bagātībā, pārsteidz ar trāpīgo sēņotāju raksturojumu, ar viņu sēņošanas paradumiem, aizved līdz krodziņam nogaršot maltīti pat no sarkanajām mušmirēm. Par raito, precīzo tulkojumu liels paldies mūsu novadniekam, tepat no Jēkabpils puses, Jānim Krastiņam.    (Īrisa Zālīte)

Galvenās varones sēņotajas Sāras ikdienas gaitu atklāsme, kas saista ar trāpīgiem aprakstiem, ir tikai ietvars. Rakstniece V. Hanišova saista lasītāju ciešāk un velk dziļāk, lai slāni pa slāni atklātu to, kā veidojusies sarežģītā situācija un centrālā tēla personība. Šķietama ģimenes idille, kas turas uz neīstiem (falšiem) pamatiem un sabrūk pie pirmā satracinājuma. Vecāki, kas neizrunātās pārestības sevī, attiecībās, kompensē atkarībās un nosliecēs, kas ved arvien dziļāk purvā, kas izskatās pēc normālās, labas ģimenes. Tas no vienas puses. No otras – cilvēks, kas nesper soli pretī un netiecas pēc palīdzīgas rokas no citiem. Eksistenciāli nozīmīgi jautājumi (Vai var piedot tuvāko nodevību, atstāt notikušo pagātnē? Vai vēlos, varu dzīvot citādāk, labāk?) paliek bez atbildes. Rakstnieces tēlotā situācija rada neizpratni, dusmas un vēlmi sapurināt galveno varoni. V. Hanišovas grāmatas grūti aprakstīt, jo tikai izlasot rakstnieces darbus rodas tas neatkārtojamais nospiedums, sajūta par visu, kas tajā pateikts. “Smaga” grāmata, kas lasās pārsteidzoši ātri un rosina lasītāju just līdzi, izsāpēt stāstu līdz galam.     (Elīna)

Grāmata lasījās raiti un uzrunāja ar savu patiesumu un empātiju pret tās varoņiem. Temats par nelabvēlīgām attiecībām ģimenē un dziedināšanās meklējumiem dabā – ļoti aktuāls un pārdomas raisošs. Atzinīgi vērtējams lielais tulkotāja ieguldītais darbs, iepazīstinot mūs ar čehu literatūru.      (Daina)

Viktorijes Hanišovas romānam “Sēņotāja” uz mani bijusi divejāda iedarbība, – to lasot itin skaidri iztēlojos savas bērnības mežu, kurā iepazinu sēņu bagātīgo valstību un atklāju ne vienu vien izcilu sēņu vietu, sēņu un sēņošanas apraksti rosināja patīkamas atmiņas par maniem personīgajiem sēņošanas piedzīvojumiem. Tomēr ne jau gluži par sēnēm ir šis romāns. Tas ir par attiecībām. Par ģimenēm. Lasot grāmatu, jutu līdzi galvenās varones pārdzīvojumiem, dusmojos uz viņas ģimenes locekļiem, uz sēņu restorāna īpašnieku un skaudri izjutu pasaules netaisnību. Vēl ilgi pēc tam, kad grāmata bija izlasīta, manas domas atgriezās pie tā, cik ļoti neaizsargāti ir bērni. Cik liela vara ir vecākiem, cik svarīga ir mātes beznosacījumu mīlestība pret savu bērnu. Vēl ilgi domāju par to, ka, laikus risinot problēmas ģimenē, sniedzot palīdzību un atbalstu grūtībās nonākušiem pieaugušajiem, mēs varētu izglābt no smagiem nodarījumiem daudzus bērnus šajā pasaulē. Mēs kā sabiedrība joprojām vairāmies skatīties acīs elementārām patiesībām: mentālā veselība ir tikpat svarīga, cik fiziskā, un alkohola lietošana mūsu sabiedrībā ir milzīga problēma, ar kuru jācīnās visiem kopā. Būsim vērīgi, jo svešu bērnu nav!       (Zane)

Romāns aizskar aktuālu tēmu. Tā nekur nav pazudusi, vardarbība savā izpausmēs salauž daudzus likteņus. Īpaši neaizsargāti ir bērni. Sāra cenšas izdzīvot viena, tomēr ir cilvēks ar kuru ir viegli un patīkami komunicēt. Zēns Vojta, kurš sirgst ar autismu. Viņus vieno mežs.  Mani patīkami pārsteidza autores spēja savienot skaudro patiesību ar dziedējošo meža tēmu. Kā sēņotāju mani apbūra precīzie apraksti par sēņu augšanas vietām, par spēju tās atrast pat zem sūnām. Tā tas arī ir.   (Gunta)