Mazie detektīvi pulcējas, lai izzinātu vēsturi
Skolēnu Pavasara brīvlaika pašā viducī Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļā viesojās vēsturnieks un novadpētnieks Andris Rūtiņš. Viņš bija ieradies, lai pastāstītu mūsu lasītājiem, kas ir novadpētniecība, kā vākt materiālus par savu novadu un kā veikt pētniecības darbu.
Projekta “Radīt stāstu”, ko īsteno Pļaviņu bibliotēka un atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, viens no mērķiem ir pilnveidot skolēnu zināšanas par Latvijas un savas pilsētas vēsturi. Andra Rūtiņa stāstījums papildināja klausītāju zināšanas gan ar faktiem par Pļaviņu pilsētas veidošanās vēsturi, gan ļāva saprast, kā, rūpīgi veicot izpētes darbu, no vienas fotogrāfijas var iegūt ļoti daudzpusīgu informāciju par tās rašanās apstākļiem.
Lielu interesi izraisīja arī Raiņa ielas fotogrāfijas no dažādiem laikiem, skolēni kopā ar bibliotekāri un vēsturnieku noskaidroja, ka Raiņa iela agrāk bijusi Baznīcas iela, un tajā bijusi aktīva uzņēmējdarbība dažādās jomās. Vēl kāds secinājums - daudzas ēkas joprojām izskatās gandrīz tāpat kā aptuveni gadsimtu atpakaļ, mainījušies tikai logi, durvis un jumti.
Pēc tikšanās topošie novadpētnieki cienājās ar kliņģeri un apsprieda, kurus ģimenes locekļus, radiniekus un paziņas aptaujās, lai izveidotu visinteresantākos Raiņa ielas stāstus, jo projekts turpinās! Nākamais tā posms – ierakstīt vai pierakstīt stāstus, iegūt fotogrāfijas vai citus uzskates materiālus un tad doties uz bibliotēku, lai iegūtos materiālus apstrādātu saglabāšanai nākamajām paaudzēm.
Pasākuma foto galerija skatāma šeit.
Projekta noslēgumā centīgākie stāstu vācēji un dokumentētāji dosies ekskursijā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Projektu atbalsta: 
Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre
Tikšanās ar romāna "Zeme, kas dzied. 1873. gads" autoriem
Sestdien, 1. martā, sagaidot marta mēnesi, kurš pēc senajiem latviskajiem nosaukumiem ir sērsnu, baložu, gavēņu mēnesis un jaunākajam nosaukumam -pavasara mēnesis- būtu pamats to dēvēt arī par pūpolu mēnesi un atdzimšanas mēnesi. Tāpēc likumsakarīgi, ka atdzimšanas mēnesī, kopā ar autoriem, ielūkojāmies Daiņa Īvāna un Māra Martinsona romānā “Zeme, kas dzied.1873. gads”. Romāns vēsta par izcilajiem jaunlatviešiem, kuriem, pārvarot savstarpējās pretrunas, spītējot Krievijas impērijas varas iestāžu aizliegumiem, izdevās sarīkot ne tikai Pirmos Vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, bet spert pirmo soli uz eiropisku Latvijas valsti. Tieši pirmajos Dziedāšanas svētkos rodas Latvijas valsts simboli – himna, karogs. Tiek organizēta pirmā skolotāju sapulce, liekot pamatus latviešu nacionālajai izglītības politikai un noturēta latviešu zemkopju konference, liekot pamatus latviešu nacionālajai tautsaimniecībai.
Lai taptu apjomīgais romāns un filma, materiālu vākšanai un apkopošanai tika veltīti pieci gadi. Kā pastāstīja šīs idejas autors, režisors Māris Martinsons, sākumā bija doma tikai par filmu. Tagad droši var teikt, ka gan filma, gan grāmata stāsta par latviešu tautas svarīgo 1873. gadu. Tomēr grāmata nav filmas scenārijs. Filma papildina grāmatu un, kā teica Dainis Īvāns, tas ir skatījums par svētku tapšanas autoriem. Jāatzīmē, ka grāmatā ir pieminēta arī Vietalvas Dziedāšanas biedrība, kura veiksmīgi darbojas cauri gadsimtiem un šogad svin pastāvēšanas 155 gadadienu. Sagatavotais materiāls ir daudz plašāks, un, lai tas nepazustu, tas ir apkopots mājaslapā www.zemekasdzied.lv
Tikšanās kulminācija bija filmas noslēguma dziesmas (mūzika Braiens Martinsons, vārdi Dainis Īvāns) atskaņojums, kas radīja īpašu noskaņu un lika katram padomāt par pašreizējo saspringto situāciju pasaulē un mūsu, latviešu, vietu tajā. “Nav pasaulē spēka, kas spēs uzveikt tos, kas turas pie savas zemes, kas dzied…”
Publikāciju sagatavoja: Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Lasītāju klubiņš februārī
Sev atvēlēto laiku noslēdzis februāris. Arī šajā mēnesī bibliotēkas ikdiena bija piesātināta un darbīga. Tomēr pēdējā mēneša trešdiena ikdienas darbā rada īpašu gaisotni, jo pulcējas Lasītāju klubiņa dalībnieki. 26. februārī notika saruna par klubiņa dalībnieces, rakstnieces Dainas Grūbes jaunāko romānu “Mūži akmenī”. Saruna, pārdomas, iespaidi par grāmatu mijās ar autores komentāriem un papildinājumiem. Klāt neesošie dalībnieki pārdomas par grāmatu iesūtīja. Aina rakstīja: “…romāns spilgti un aizkustinoši papildināja zināšanas par Latvijas vēsturē sarežģītu posmu…”, Jausma saskatīja: “…labs kaimiņš ir lielākā vērtē, nekā divas saujas graudu…Gods un Dzimtenes mīlestība ir galvenā stīga, kas vijas cauri romānam…”.
Pāršķiram kalendārā nākošo mēnesi - martu. Martā piedāvājam izlasīt Ilzes Lāces romānu ar stāstiem “Plēšputnam līdzi” (Zvaigzne ABC). "Grāmatas apakšvirsrakstam ir divējāda nozīme. Lasītāji man bieži vien ir teikuši, ka gribētu, lai es uzrakstu romānu. Domāju, ka tas tomēr nav mans formāts - mani vairāk saista nozīmīgas epizodes varoņu dzīvē, kuras nevajag iestrādāt plašā vēstījumā. Bet šī nav arī tradicionālā īso stāstu grāmata. Otra nozīme - tās ir autores attiecības ar stāstu varoņiem, mīlestībai mijoties ar greizsirdību, dusmām ar prieku. Kā jau romānam piederas," saka autore.
Lai jums patīkama lasīšana un tiekamies 26. martā 16.00 Lasītāju klubiņā!
Publikāciju sagatavoja: Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Projekta "Radīt stāstu" nodarbības Pļaviņu vidusskolā kopā ar rakstnieci Luīzi Pastori
Marts, kad pirmās pavasara vēsmas modina no ziemas miega dabu un cilvēkus, allaž bijis īpaši piemērots, lai izmēģinātu ko jaunu. 4. martā Pļaviņu vidusskolā viesojās rakstniece Luīze Pastore, kura trīs aizraujošās nodarbībās mudināja skolēnus izmēģināt spēkus jaunās lomās.
2. klases jaunie rakstnieki sacerēja stāstus, izmantojot kultūras kanona spēli “Stāstu stāsts”. Spēle, kas veidota kā puzle, rotaļīgā un bērniem saprotamā veidā iepazīstina ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām un vērtībām, radot pašiem savus stāstus un interpretācijas.
3. klasei bija iespēja piedalīties komiksu darbnīcā “Raiņa ielas cirks”, par pamatu izvēloties kādu no piedāvātajām Ievas Jurjānes ilustrāciju sērijām, kam bērni pievienoja paši savus teksta burbuļus, tā radot jaunus un neparastus stāstus.
Savukārt 4. klases skolēni iejutās detektīvu lomā, sekojot gleznās apslēptajām norādēm. Detektīvspēle, kas balstīta uz L. Pastores grāmatu sērijas “Mākslas detektīvi” grāmatām un tika izspēlēta nodarbības laikā, interaktīvā veidā iepazīstināja bērnus ar Latvijas mākslas vēstures norisēm un kultūras kanonā iekļautajām mākslas vērtībām.
Rakstniece, stāstot par savu rakstīšanas pieredzi, iedrošināja iedzīvināt vārdos pat visneparastākās idejas un fantāzijas un ieinteresēja bērnus radīt pašiem savus stāstus. Nodarbību laikā tika attīstīta bērnu radošā domāšana, teksta izpratne un veicināts lasītprieks.
Aktivitātes notika Pļaviņu bibliotēkas īstenotā un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Radīt stāstu” ietvaros.
Fotogalerija no nodarbībām skatāma šeit.
Projekta turpinājumā Pļaviņu bibliotēkā 12.martā plkst. 12.00 notiks tikšanās ar vēsturnieku un novadpētnieku Andri Rūtiņu, kurš sniegs bērniem ieskatu savā darbā un iepazīstinās ar dažādām metodēm kā vākt, aprakstīt un saglabāt novadpētniecības materiālus. Iegūtās zināšanas tiks liktas lietā, veidojot Pļaviņu Raiņa ielas stāstus, kas tiks apkopoti un būs pieejami Pļaviņu bibliotēkas lasītavā un tīmekļvietnē.
Projektu atbalsta:
Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre
Stāstu pēcpusdiena "Manas bērnības pasaku zemē"
“Kur atrast pasaku tādu, tik skaistu,
Kas stāstīta tūdaļ
neizgaistu?”
(Aspazija)
2025. gada pirmajā stāstu pēcpusdienā tikāmies, lai atgrieztos savas bērnības pasaku zemē. Jo tieši tur – bērnībā, rodamas tās pasakas un stāsti, kas, laikam ejot, palikuši atmiņā un neizgaist no tās arī pēc daudziem gadiem.
Atmiņu labirinti mūs aizveda dažādos virzienos un laikos. Daudziem tik pazīstamā ābece ar gaili, lai arī dažādos laikos atšķirīga gan pēc izmēra, gan satura, uzjundīja atmiņas par pirmajām kopā savilktajām zilbītēm un teikumiem, kas ne visiem viegli devās rokā.
Runājot par bērnu dienu lasīšanas pieredzi, vairāki klātesošie atzina, ka bieži vien nozīmīgāks par grāmatas saturu ir emocionālais fons, kas ar to saistīts: ziemas pasakas, kas lasītas ap Ziemassvētkiem; no ārvalstīm atceļojušas grāmatas svešā mēlē, kas, raugoties bildēs, ļāvušas pašiem sacerēt aizraujošus stāstus; pirmā grāmatiņa, kas izdota 1949. gadā un tiek glabāta kā relikvija īpašā tam paredzētā aploksnē; atmiņas par vectēva balsi un intonāciju, kurš, par spīti ikdienas steigai, brīnumainā veidā atradis laiku lasīt mazbērniem priekšā un citi īpaši brīži, kurus atmiņā atsauc tikpat īpašas grāmatas un stāsti.
Laikā, kad grāmatas nebija tik pieejamas kā tas ir šobrīd, daudzās ģimenēs to iegāde un dāvināšana bijusi kā rituāls. Pierādījās, ka ģimenes leģendas dzīvo no paaudzes paaudzē – mīlestība, ar kādu vecāki stāsta bērniem par grāmatu, var piešķirt tai milzīgu vērtību bērna acīs, kas nezūd arī pieaugot, un šī mīlestība tiek nodota tālāk arī saviem bērniem un mazbērniem.
Tomēr, tāpat kā pasakās, arī bērnībā nav tikai saulaini un bezrūpīgi brīži. Stāstu pēcpusdienās tiek atklāti visdažādākie atmiņu gabaliņi. Kāds, domājot par došanos uz stāstu pēcpusdienu, nakti pavadījis, atsaucot atmiņā kara šausmas un bēgļu gaitas, jo tieši šīs atmiņas par bērnību ir visspēcīgākās un visaptverošākās.
Lai gan dzīvojam vienā kopienā un ikdienā bieži satiekam vienus un tos pašus cilvēkus, mēs bieži nenojaušam, kādus stāstus sevī nes katrs satiktais. Stāstu pēcpusdienas ir iespēja ne tikai satikt, bet arī sadzirdēt vienam otru.
Nākamā stāstu pēcpusdiena gaidāma aprīļa sākumā un, to gaidot, aicinām atsaukt atmiņā talku un talkošanas stāstus.
Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre
Aicinām apgūt digitālās prasmes!
Apgūsti digitālās prasmes bez maksas!
Aizkraukles novada iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem aicināti pieteikties digitālo pamatprasmju apmācībām.
Aizkraukles novada pašvaldība, sadarbojoties ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), projektā “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” ir uzsākusi īstenot digitālo prasmju izglītības programmu iedzīvotājiem, lai attīstītu iedzīvotāju digitālās pašapkalpošanās prasmes un kompetences.
Katram izglītības programmas dalībniekam pēc pašnovērtējuma zināšanu testa veikšanas tiks ieteikts piemērotākais izglītības programmas līmenis un apguves veids.
Apmācības tiks organizētas trijos līmeņos, nodrošinot katram iedzīvotājam iespēju apgūt viņa prasmju līmenim atbilstošāko izglītības programmu:
- pamata digitālās prasmes – tiks apgūtas pamatzināšanas par datoru un viedtālruni, interneta un e-pasta lietošanu, datu drošību;
- pamata digitālās pašapkalpošanās prasmes – failu pārvaldība, kritiskā domāšana, medijpratība un internetbankas lietošana, autorizācija, elektroniskā identifikācija;
- vidējā līmeņa digitālās pašapkalpošanās prasmes – zināšanas par e-parakstu, e-pakalpojumiem, e-veselību, elektronisko deklarēšanos sistēmu, pirkumiem internetā un datu aizsardzību.
Izglītības programmu būs iespējams apgūt trijos dažādos veidos – klātienē ar pasniedzēju, attālināti ar pasniedzēju vai pašmācības ceļā. Par veiksmīgi apgūtu izglītības programmas līmeni iedzīvotāji saņems digitālu apliecību. Mācības iedzīvotajiem būs pieejamas bez maksas.
Pieteikties aicināti Aizkraukles novada iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem.
Kursi katrā līmenī ilgs 8 mācību stundas.
Aizkraukles novada pašvaldība aicina ikvienu interesentu pieteikties mācībām, lai iegūtu svarīgas zināšanas digitālajā vidē.
Lai pieteiktos mācībām, aicinām:
1.
sazināties
ar pašvaldības koordinatori Daci Marhiļeviču (e-pasts: [email protected],
tālrunis 6513399
2) vai Zani Romanovu (e-pasts: [email protected],
tālrunis 65122862);
2. vai doties uz sev tuvāko bibliotēku un ar bibliotekāra palīdzību aizpildīt pašnovērtējumu zināšanu testu un pieteikties mācībām;
3. vai patstāvīgi aizpildīt pašnovērtējuma zināšanu testu: https://stars.gov.lv/pasnovertejuma-zinasanu-tests.
Plašāka informācija par projektu lasāma: https://stars.gov.lv/digitalas-pamatprasmes-varam
Dambretes turnīrs bibliotēkā
Pašrefleksija dzejas valodā
Aicinām uz grāmatas atvēršanas svētkiem!
Rakstniecei Dainai Grūbei, kura par savu dzīves vietu dažus gadus atpakaļ izvēlējās Pļaviņas, iznākusi jauna grāmata "Mūži akmenī" (Apgāds "Zvaigzne ABC", 2024) - dokumentāls romāns, balstīts uz notikumiem kādas vidzemnieku dzimtas dzīvesstāstos un likteņos.
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies autore Daina Grūbe, izdevuma literārā redaktore Anda Ogriņa; no plkst. 12 darbosies apgāda "Zvaigzne ABC" grāmatu galds.
Pavasara sūtījums no Latvijas neredzīgo bibliotēkas
Jauns sūtījums no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas
