No literārās lapas aprīlī (Nr.2, 2022)
***
Raibs taurenīts
Pārziemojis bēniņos
Nolaižas pirtsslotā.
***
Apmaldījies miglā
Kliedz sīlis
Izkliedzies mēģina dziedāt.
IRISA ZĀLĪTE - esmu Aiviekstes kaija no Lubānas puses, kura nolaidusies Pļaviņās. Pilsētā, kas stingri noenkurojusies Daugavas krastā - šķiet, viegli iesnaudusies, kamēr apkārt tai notiek mūžīga kustība. Satiekas un šķiras ceļi, dzelzceļa sliedes, autobusi un vilcieni. Iespējams neatskatoties doties uz priekšu. Vai pārdomāt un mainīt virzienu, vai izkāpt, apsēsties un gaidīt, kā to izdarīju es - jo iespējams, kāds ir ceļā pie tevis. Esmu dārzniece pēc izglītības un biškope pēc pārliecības. Ir nācies “art” arī kultūras lauciņu. Kādai domai, noskaņai vai notikumam veltītus vārdus uz papīra rindoju reti. Parasti tie sapinas kāda adījuma dzīparos un tur arī paliek.
Laimes naudiņa
Ne Romā, bet tepat Aronā,
Ne saules pielietā, bruģētā laukumā,
Bet ziemas ieskautā meža līkumā
Dzīva, vizoša avota actiņa
Raugās mākoņos kā brīnumā.
Ne Romā, bet tepat Aronā
Iznāca saule debesu pagalmā,
Kā zelta raudiņu, laimes naudiņu
Iemeta pār plecu avota dziļumā.
Sapņi lai piepildās dienu ritumā
Ne Romā, bet tepat Aronā.
P. s. Romas centrā, slavenajā Tevī laukuma strūklakā nereti dienā samesto laimes naudiņu summa sastāda 3000 eiro. Naudu nodod labdarībai.
Teika Millere
***
Es katru dienu
Ķemmēju zaļus matus.
Es nezinu vai zālei patīk,
Ka es ķemmēju viņas zaļos matus,
Bet es to daru.
Un tad es runājos ar vēju -
Rudens lapu pavedēju
Visvairāk man patīk runāt ar lietu
Jo tad man nav jāķemmē zālei matus.